Rail Baltica agresīvās Krievijas ēnā
Rail Baltica dzelzceļa projekts tiek dēvēts par Baltijas valstu lielāko projektu pēdējā simtgadē, kura plānošana sākusies jau gandrīz pirms desmit gadiem. Karš Ukrainā ir ne tikai pasliktinājis globālo ekonomiku, ēdiena sistēmas un iekustinājis NATO aktualitāti, bet ietekmējis reģionālo transporta attīstības projektu.
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstītais "Rail Baltica" dzelzceļa transporta infrastruktūras projekts ar mērķi integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, kas ir lielākais Baltijas reģiona infrastruktūras projekts pēdējo 100 gadu laikā. Rail Baltica šobrīd ir viena no lielākajām Eiropas investīcijām mobilitātes un ceļošanas iespēju uzlabošanā. Projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Idejas aizsākumi meklējami 90. gados, kad arvien populārāka kļuva iecere savienot Baltijas valstis ar pārējo Eiropu. Jau pašā projekta īstenošanas iesākumā 2014. gadā, projekts tika domāts gan civiliedzīvotājiem, gan militāriem mērķiem, kas var kalpot kā iespēja kaimiņvalstij Krievijai uzņemties aizstāvības lomu. Īpaši šobrīd, kad politiskā situācija Austrumeiropā ir kļuvusi aktuālāka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī Kremļa dezinformācija par Rail Baltica projektu saasina projekta militāros mērķus.
Projekta Eiropas Savienības militārā mobilitāte jau pastāvēja pirms kara Ukrainā, taču pastāv uzskats, ka ir jāpaātrina divējāda lietojuma infrastruktūras finansēšana, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Uz Krievijas agresijas fona ir ļoti skaidrs, cik svarīgi bija lemt par atsevišķu pasākumu militārās mobilitātes projektam, un es ceru, ka visas dalībvalstis to izmantos pēc iespējas efektīvāk, lai palielinātu Eiropas spējas," sacīja Henriks Hololejs, Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors.
Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis intervijā atklāj, ka “izmaksu un ieguvumu novērtējumu ziņā, kas ir balstīti uz civilajiem pārvadājumiem, pamatā Rail Baltica ir civilais projekts”. Bet no pašiem pirmsākumiem tam ir bijusi divējādā funkcija. Militāras kravas ir viena no kravu kategorijām. Ne izmaiņa, bet pieauguša aktualitāte.
Piemēram, Ukrainā dzelzceļš ir lielākais masu pārvadāšanas līdzeklis, līdz ar to krīzes situācijās mobilitāte ir īpaši svarīga. Vēl lielāka uzmanība pievēsta Rail Baltica infrastruktūras elementiem un to piemērotībai militārajām prasībām – cik liels svars, gabarīti, būvju tuvinājums, papildus infrastruktūra kravu pārcelšanai uz sliedēm. Visam ir palielināta aktualitāte, bet galvenās projekta vadlīnijas bija jau pirms kara Ukrainā.
Karš Ukrainā ietekmējis arī projekta būvniecību Latvijā
Eņģelis intervijā atzina, ka nostāja gan Latvijas un projekta koordinatoru ES līmenī ir kopīga – no 24. februāra ir palielinājusies projekta nozīmība un tas ir iemesls izskatīt visas iespējas kā šo projektu paātrināt, par ko Latvijā stingri domā. Projekta pabeigšana ir kļuvusi vēl sarežģītāka loģistika problēmu dēļ. Eņģelis norāda trīs galvenos iemeslus – daudzu būvmateriālu iegūšana, kas bija plānota no Krievijas un Baltkrievijas, sankciju dēļ nav iespējama, tādēļ materiāli jāieved no citām valstīm. Līdz ar materiālu cenu palielināšanos globālajā tirgū, spiediens projekta izmaksām palielinās.
Otrs aspekts ir degvielas izmaksas, kas globāli pieaugušas, kas padārdzina transporta izmaksas būvniecībai. Arī pašas piegādes ir kļuvušas sarežģītas – no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas pārvadāt kravas kara apstākļos ir grūtāk kā jebkad.
Krievija karo, bet tās dezinformācija neguļ
Latvijas informācijas telpa Krievu valodā kā arī Krievijas medijos projekts tiek jau gadiem ilgi kritizēts. Sputnik platforma rūpīgi seko projektam, publicējot nepatiesus rakstus ne tikai krievu, bet daudzās citās valodās – dzelzceļa būvniecība tiek pasniegta kā ekonomiski neizdevīga un paredzēta tikai NATO militāro vajadzību apmierināšanai.
2015. gadā Latvijas Drošības policija konstatēja, ka ar Rail Baltica būvniecību saistītās tēmas Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir nonākušas Krievijas “troļļu rūpnīcu” dēļ. Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gulbe komentē, ka pēdējā laikā pastiprināta uzmanība no Krievijas puses par projektu nav bijusi.
Bažas par jaunu kara ieganstu
Igauņiem, latviešiem un lietuviešiem, īpaši tiem, kas ir pietiekami veci, lai atminētos padomju kontroli, Krievijas attieksme pret Ukrainu mudina bažas, ka Baltijas valstis varētu būt nākamais mērķis. Pieaugošā spriedze ir atsaukusi atmiņā deportācijas un apspiešanas laikus, taču statistika pierāda, ka Rail Baltica projekts Baltijas valstu iedzīvotājiem visvairāk asociējas pozitīvām emocijām. Kā visbiežāk minētās saistītās asociācijas ar projektu ir “ātrā ceļojuma režīms”, “modernais projekts” un “nākotnes projekts”, kas ieintegrētu Baltijas valstis ar Eiropas Savienību.
Taču ir arī tie, kas šo projektu redz kā draudu. Marija, Salaspils iedzīvotāja, komentē, ka “nekas no Krievijas nav sagaidāms. Varbūt, ka šobrīd viņi ir aizņemti ar karu un Ukrainu, bet neviens nevar paredzēt, kas notiks pēc dažiem gadiem, kad sliedes būs pabeigtas. Ja nu tās pašas sliedes kalpo par kādu kara ieganstu, jo Krievijai nepatīk Baltijas attīstība? Man šķiet, tas būtu pietiekami labs iemesls Putina dusmām. Ja ne tagad, tad varbūt nākotnē.”
Pēc jaunākajiem datiem, militāras aizsardzības krīzes situācijā gatavi un rīcībspējīgi ir tikai 0,5 līdz 2% Latvijas iedzīvotāju. Jūlijā tika paziņots, ka aizsardzības ministrija no 2023. gada rosina Latvijā pakāpeniski ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. Tiek plānots sagatavot ap 50 000 cilvēku, kuri būtu gatavi rīkoties iebrukuma gadījumā. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks min, ka “nav nekāda pamata domāt, ka tuvākajos piecos gados Krievija gribētu atteikties no šīm imperiālajām ambīcijām”.
Rīgas Satiksme par nākotnes iespējamo reakciju no Krievijas puses komentēt atteicās, vien minot, ka “no dzelzceļa puses, mēs neformulējām ietekmi uz starptautiskajām attiecībām. Par ekonomisko sadarbību, ir grūti komentēt, jo šobrīd situācija ir mainīga un neskaidra”. Rail Baltica pārstāvji nav apstiprinājuši interviju par projekta ietekmi uz Krievijas un Latvijas attiecībām, tāpēc jautājums par jaunā dzelzceļa projekta nozīmi Krievijas un Latvijas starptautiskajās attiecībās paliek nākotnes ziņā.
Šo rakstu sagatavoja Slate.fr rīkotā un Eiropas Savienības finansētā konkursa “Union Is Strength” ietvaros. Raksts ataino autoru viedokli, un par tā saturu vai lietojumu Eiropas Komisija neatbild.
